Sestdiena, 22. jūlijs. Vārda dienas: Marija, Marika, Marina; Rīt: Magda, Magdalēna, Magone, Mērija  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Londona
Ziemeļi
Vidiene
Dienvidi
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasKalendārsOrganizācijasSludinājumi 
Latviskā vēstnieces
iesūtīts: 2017.05.22 13:34 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Šo sestdien DVF Londonas namā Londonā dibinātā latviešu fokloras grupa “Austrumkalns” draugu, atbalstītāju un radu pulkā atzīmēja sava debijas albuma “Akcenti” iznākšanu. Pasākums ar lielisko mūziku, dančiem un latvisko tradīciju svinēšanu atsauca atmiņā manu iepazīšanos ar visām grupas dalībniecēm, pirmo gūto iespaidu un to, ka folkloras grupas izveide likās tika laika jautājums šīm lieliskajām latvietēm – trešās paaudzes trimdiniecēm.

Man ir bijis tas gods pazīt “Autsrumkalna” dalībnieces Lailu Grīnbergu, Annu Grīnbergu-Saull, Andru Zobens-East un Karolini Zobens-East nu jau turpat desmit gadus. 2007.gada rudenī, kad pirmo reizi katru no viņam satiku dažādos latviskās sabiedrības pasākumos Londonā, biju patīkami pārsteigta par viņu neviltoto lepnumu par savu tautību un kultūras mantojumu ne tikai latviešu valodas uzturēšanā un kopšanā, latviešu dziesmotā krājumā pārzināšanā, bet galvenokārt ar to, ka katra no viņām nēsāja kādu latviskās piederības zīmi: gredzenu vai aproci. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl nebija izplatīts rotāties un lepoties ar sava kultūras mantojuma zīmēm, kas nu ir mainījies, šķiet jo īpaši kopš 2013.gada Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem, kad atceros, ka atpakaļlidojumā uz Londonu katrs lidmāšīnas pasažieris – ne svētku dalībnieki, bet svētku skatītāji un atbalstītāji – nesāja kādu latvisko aksesuāru.

Taču “Ausrumkalna” dalībiecēm šīs piederības demonstrēšana bija organiska jau laikā, kad tas vēl nebija kļuvis par “modes kliedzienu”. Toreiz viņas satiku kā studentes vai tikko studijas beigušas jaunietes, kad šķiet dzīvē ir tik daudz interesanta un saistoša, ka laika veltīšana sava kultūras matojuma kopšanā var šķist mazliet vecmodīga un ne tik interesanta, īpaši šī laikmeta un vides iespaidā. Taču viņas apliecināja, ka arī kultūras mantojuma kopšana var būt aizraujoša aktivitāte.

Latvisko piederību, tāpat kā latviešu rotas, viņas nēsāja ar neviltotu lepnumu, tādejādi arī iepazīstinot savus nelatviešu draugus un jaunākās paaudzes latviešu trimdiniekus ar šī kultūras mantojuma skaistumu. Māsas Andra un Karoline vēl tolaik Londonas latviešu skolā un nometnē "Eiropas Vasaras skola" mācīja mūzikas nodarbības un jaunākās paaudzes latviešus aizrāva tautasdziesmu burvībā. 

Pēc studentu dzīves gaitām viņas visas iesaistījās Londonas latviešu kultūras dzīvē arvien aktīvāk kā Londonas latviešu korī, tā arī deju kopā.  Andra ne tikai palīdzēja un joprojām palīdz vecākiem kora vadīšanā, bet arī ir pārņēmusi Viktora Griguļa aizsākto darbu deju kopas “Londona dejo” vadīšanā un virzīšanā. Kā dejotājas un/ vai koristes visas “Autsrumkalna” dalībnieces ir piedalījušās Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Tas viss šķiet ir bijis lielisks ieskrējiens sava muzikalā projekta veidošanā un tautasdziesmu aranzēšanā un izpildīšanā.

Sestdienas koncertā Laila, Anna, Andra un Karoline plašajā publikā bija sapulcējušas arī savus nelatviešu draugus, kā arī Andras un Karolīnes audzēkņus no Londonas latviešu skolas un "Eiropas Vasaras skolas" laikiem. Visi ar prieku iesaistījās dančos, skaitīja ritmu, meģināja dziedāt līdzi un vienkārši baudīja latviskās tautasdziesmas skanējumu lieliskās četrotnes izpildījumā. 

Viņas apliecina, ka folklora un folkloriskais skanējums nav jātur vēsturei un pagājušajiem laikiem, bet jāsvin, jācildina un jāceļ godā. Liels paldies “Austrumkalnam” par skaisto vakaru, brīnišķīgi skanīgo albumu “Akcenti” un  nenovērtējamo misijas darbu, ko viņas ir uzņēmušās latviskā mantojuma kopšanā. 


Terēze Bogdanova


Foto: "Austrumkalns"

 

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (0)
Apgabali » Londona » Ziņas
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »