Otrdiena, 26. septembris. Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts; Rīt: Ādolfs, Ilgonis  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Londona
Ziemeļi
Vidiene
Dienvidi
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasKalendārsOrganizācijasSludinājumi 
Atskats uz ekonomikas ministra tikšanos ar tautiešiem Londonā
iesūtīts: 2016.06.07 14:21 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Otrdien 31.maijā ekonomikas ministrs and ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens savas Londonas vizītes pirmajā dienā tikās ar tautiešiem, lai iepazīstinātu ar ekonomikas ministrijas un viņa kā ministra paveicamo darbu plānu un iesaistītos diskusijā par šeit tautiešus interesējošajiem jautājumiem.

Vēstniecības viesmīlīgaja atmosfērā bija sanākuši ap divdesmit tautiešu un brīvā atmosfērā ministrs vispirms  prezentēja to, kādi izaicinājumi Latvijai ir jāpārvar turpmākai ekonomikas izaugsmei.

Lai uzlabotu Latvijas ekonomikas izaugsmi, iekšzemes kopprodukta rādītāju un ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, ministrs norādīja uz vairākām refomām, kas jau plānotas vai kuras būtu nepieciešams ieviest. Viena no tām ir elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus liberalizācija; kā arī atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem. Tāpat prioritāra ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, tostarp Start-up likumdošana izstrāde, nodokļu nomaksas strīdu mediatoru – neatkarīga no VID institūta – ieviešana, kā arī nepārtraukti samazināta birokrātija uzņēmējdarbības uzsākšanai. Vēl viena liela reforma ir Maksātnespējas un investoru aizsardzība, jo ārvalstu tiešās investīcijas nereti biedē šīs vides nesakārtotība un nenoteiktība. Šīs reformas ietvaros nepieciešams ieviest grozījumus Maksātnespējas likumā (2015), reformēt maksātnespējas administratoru jomu, publicēt Maksātnespējas vadlīnijas, kā arī izstrādāt skaidru rīcības plānu investoru aizsardzībai. Tāpat valstij ir aktīvi jāturpina ēnu ekonomikas apkarošana un pozitīvs solis ir nule kā parakstītais Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorands par ēnu ekonomikas samazināšanu būvniecības sektorā. Līdzīgas aktivitātes ir nepieciešamas citos sektoros, jo bez pašas uzņēmējdarbības vides atbalsta ēnu ekonomiku apakarot nevarēs. Ministrs norādīja, ka līdz  šim veiktie pasākumi ir guvuši starptautisku atzinību, jo Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Ministes norādīja uz problemjautājumiem, kurus ekonomikas ministrija tā ir apņēmušies pārvarēt, lai panāktu stabilu izaugsmi. Pirmkārt, izveidojot starptautiski atzītu izcilu uzņēmējdarbības vidi; otrkārt, pievēršoties darba tirgus disproporcijām un visbeidzot, palielinot konkurētspēju un produktivitāti. Ministrs norādīja, ka būtiskākie šķēršļi produktivitātes pieagumam ir sekojošie: „vidējo ienākumu slazds”, uzņēmējdarbība balstīta uz lētāka darbaspēku un resursu izmantošanu, infrastruktūras un pārvaldes nepilnības, uzņēmēju orientācija uz zemas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, zems apstrādes rūpniecības īpatsvars, darba tirgus (prasmju) piedāvājuma un peprasījam neatbilstība, zema darbaspēka mobilitāte, vāja sadarbība starp uzņēmējdarbību un zinātni.

 Saskaņā ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, paredzamas būtiskākās darba tirgus disproporcijas: neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu, iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību,  liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Lai mazinātu darba darbaspēka iztrūkumu, nepieciešama kompleksa darba tirgus politika

Izglītības jautājums, darba spēka kvalifikācija līdzās jautājumiem par investīciju piesaisti, Eiropas Savienības fondu piesaisti, kā arī Lielbirtānijā gaidāmais referndums par palikšanu Eiropas Savienībā, bija viena no galvenajām diskusijas tēmam starp sanākušajiem tautiešiem un ministru. Dažiem no klātesošajiem likās maz ticams, ka Latvijā ir grūtības ar kvalificēta darba spēka atrašanu, taču ministrs minēja vairākus piemērus, kur speciālizēti noteiktas nozares pārstāvji (elektriķi – inženieri, programmētāji) ir deficīts un ierobežo jaunu uzņēmumu izveido. Tāpat minstra teiktajam piekrita arī Latvijas biznesa vides pārstāve, Rail Baltica valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kura norādīja, ka arī viņa saskarās ar šādām grūtībām.  

Ministrs atturīgi komentēja jautājumu par to, kā uz Latviju atsauksies Lielbritānijas izstāšanās no ES, norādot, ka arī viņa Eiropas kolēģi šo nekomentē. Vēstnieks Andris Teikmanis gan piebilda, ka drošības faktors noteikti būtu tas, kas satrauktu visvairāk, ja referendums noslēgtos ar Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES.  Diskusijas nsolēgumā B.Rubesa norādīja, ka A.Ašeradens līdzās Danielam Pavļutam ir vienīgais ekonomikas ministrs, kuram ir skaidra vīzija un darāmo darbu plāns, Latvijas eknomikas vides uzlabošanai.

Terēze Bogdanova

Foto: Andris Teikmanis
Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (0)
Apgabali » Londona » Ziņas
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »