Ceturtdiena, 16. augusts. Vārda dienas: Astra, Astrīda; Rīt: Vineta, Oļegs  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Vēlētāju tiesības ierosināt referendumus pārmaiņu priekšā (0)

Latvijā tautas nobalsošanas ir rīkotas samērā bieži, taču lielākajā daļā gadījumu vēlētāji nav apstiprinājuši tautas nobalsošanā uzdoto jautājumu. Kopumā Latvijā tautas nobalsošanas ir rīkotas divpadsmit reizes. No 1922. līdz 1940.gadam notika četras un kopš 1993.gada ir notikušas astoņas tautas nobalsošanas. Vēlētāju iniciatīvas tiesības pēdējā pusgada laikā ir plaši apspriests temats, jo Saeimā bija atvērts likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, taču šā gada 21.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus Valsts prezidents neizsludināja un nodeva tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Likumprojekts ir pārstrādāts, un šā gada 26.jūlijā Saeima to skatīs atkārtoti.
iesūtīts: 2012.07.25 18:06lasīt tālāk »

Absolventa bakalaura iespējas iekļauties Latvijas darba tirgū (0)

Bakalaura grādu var iegūt gan akadēmiskajā augstākajā izglītībā, gan profesionālajā. Latvijā pašlaik ir 123 akreditētas un 7 licencētas neakreditētas akadēmiskā bakalaura programmas, kā arī 188 akreditētas un 15 licencētas neakreditētas profesionālā bakalaura programmas. Pilna laika profesionālā bakalaura studijas ilgst 4 gadus un ir vairāk orientētas uz praktisku iemaņu iegūšanu, bet akadēmiskās bakalaura programmas – 3 gadus un balstītas uz teoriju un pētījuma veikšanu.
iesūtīts: 2012.07.25 13:55lasīt tālāk »

Augstskolām jāliek konkurēt par studentu (0)

Izglītības kvalitāte modernas ekonomikas attīstībai ir tikpat svarīga kā tiesu sistēma, īpašuma tiesību nostiprināšana vai demokrātiska pārvaldes iekārta. To secināt ir vieglāk, nekā pateikt - kas tad kaiš Latvijas izglītības sistēmai un vai vispār kas kaiš, jo Latvijas biznesa presē ilgus gadus ir runāts par "Latvijas izglītoto darbaspēku".
iesūtīts: 2012.07.20 17:34lasīt tālāk »

Finanšu piramīdas. Pazīmes, riski, sekas un likumīgas iespējas darbības ierobežot  (0)

Vienas no lielākajām pagājušā gadsimta finanšu piramīdām Krievijā MMM dibinātājs Sergejs Mavrodi ir uzsācis identisku pasākumu. Tas tiek mēģināts īstenot vairākās pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Satraucošajam faktam uzmanību ir pievērsušas gan valsts, gan pašvaldību iestādes, pienāk ziņas arī no Anglijas, kur rūpniecības pilsētās, kurās ir liela latviešu koncetrācija, sākusi izplatīties MMM piramīdas shēma, radot pamatu satraukumam.
iesūtīts: 2012.06.15 14:18lasīt tālāk »

Pilsonības likuma grozījumiem jānostiprina Latvijas pilsoņu kopums (0)

Šobrīd sabiedrība plaši diskutē par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar pilsonību, piemēram, par izmaiņām referendumu ierosināšanas kārtībā, par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un pat par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Vienlaikus – pēc daudzu gadu "moratorija" – Saeima ir atvērusi grozījumiem Pilsonības likumu. Topošie grozījumi, iespējams, būs tik nozīmīgi, ka faktiski tos varēs dēvēt par līdzšinējā regulējuma būtisku revīziju. Tā, piemēram, tiek plānots ieviest dubultpilsonību, kas līdz šim tikai pieļauta tikai izņēmuma kārtā. Ņemot vērā to, ka pilsonība ir viens no valsts pamatelementiem, diskusijā par Pilsonības likuma grozījumiem būtu jāiesaistās pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Tieši tādēļ pilsonība izvēlēta arī par žurnāla "Jurista Vārds" numura tēmu.
iesūtīts: 2012.05.31 13:08lasīt tālāk »

Šonedēļ, 1.jūnijā, beidzas termiņš sākumdeklarēšanai. Jautājumu bijis daudz  (0)

Mantiskās deklarēšanas likumu pieņemot, tika spriests, ka tas izdevies vienkāršs un saprotams. Jā, likums un skaidrās naudas iemaksas noteikumi ir gana lakoniski, taču katram cilvēkam ir sava situācija, un tā ne vienmēr precīzi iegulst normatīvo aktu formulējumu veidnē. Kopš likuma stāšanās spēkā 2011.gada 15.decembrī atvērti skaidrošanai ir Valsts ieņēmumu dienests, konsultanti, bankas, mediji. 1.jūnijs ir sākumdeklarēšanas pēdējais termiņš.
iesūtīts: 2012.05.29 19:18lasīt tālāk »

Uzvaras pēcgarša (0)

Vēsture, kā zināms, nevar sūdzēties par to skarošo viedokļu vienpusību. 8. un 9.maijs – faktiski viena un tā paša notikuma atzīmēšana divos atšķirīgos datumos ar visai dalītām izjūtām un atmiņām labi ilustrē šo patiesību. Atmiņas par Otro pasaules karu Eiropā kopumā uzskatāmi apliecina – cik valstu, tik viedokļu.
iesūtīts: 2012.05.09 17:18lasīt tālāk »
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »