Trešdiena, 13. decembris. Vārda dienas: Lūcija, Veldze; Rīt: Auseklis, Gaisma  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Vaira Vīķe-Freiberga: Imantam Ziedonim aizejot (3)
Imants Ziedonis mūs ir atstājis, un mēs paliekam sērās, ar dziļi sāpošu sirdi. Mēs jūtam līdzi Ausmas, viņa uzticīgās dzīvesbiedres, viņa dēla, meitas un radinieku sērām. Dziļās sērās paliekam arī mēs visi kopā kā tauta, šī tauta, kuru viņš tik dziļi un pašaizliedzīgi mīlēja, mācīja, mudināja, aizrāva, iedvesmoja. Viņa dzejnieka acs spēja saskatīt tautas vājības un netikumus ar neparastu asumu, taču kaut arī tā bristu dubļus mēslainos zābakos, Imants nekad neaizmirsa par tautas esības vērtību un izaugsmes potenciālu. Viņš nekad neaizmirsa, ka – lai aiz cik atslēgām - tautas dvēseles dziļumos slēpjas cēlums un skaistums un ilgas pēc garīgās vertikāles, un ka mīlestība bija vienīgā atslēga, kas spēja pie šiem slāņiem piekļūt
Sveicināti, mājaslapas latviešiem Lielbritānijā apmeklētāji! (0)
Es pārstāvu Latvijas oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” vienu no četriem e- vides izdevumiem Latvijas Vēstneša portālu „Par likumu un valsti” ( LV portālu). Ir pamats domāt, ka daļa no jums ar LV portāla publikācijām jau ir pazīstami, esat tās lasījuši, un šo iespēju ir nodrošinājusi savstarpējā sadarbība starp portālu latviešiem.co.uk un LV portālu. Vēršos pie jums pēc kolēģu portāla latviešiem.co.uk lūguma ar mērķi pastāstīt vairāk par LV portālu un tā piedāvātajām iespējām ikvienam tā lietotājam.
Iedzīvotāju reemigrācija un saiknes stiprināšana ar diasporu. Plānotie pasākumi 2013.gadā (0)
Ekonomikas ministrija pagājušā gada nogalē plašāk iepazīstināja ar Reemigrācijas atbalsta plāna astoņiem pasākumu virzieniem. Plāna gala versiju ir iecerēts izstrādāt un iesniegt valdībai šī gada 2.aprīlī. Kamēr reemigrācijas plāna gala versija vēl top, 2013.gadā ir paredzēti dažādi pasākumi, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un aicinātu iedzīvotājus atgriezties Latvijā.
Eiropas Savienības pilsoņu tiesības – strādāt ES dalībvalstīs (0)
Vienotais tirgus Eiropas Savienībā (ES) nodrošina cilvēku brīvu pārvietošanos un piešķir ES pilsoņiem tiesības strādāt citās ES dalībvalstīs. Tikai nesen visas ES dalībvalstis atvēra savus darba tirgus Latvijas pilsoņiem, atceļot dažādus ierobežojumus. Taču ir jāņem vērā ne tikai piešķirtās tiesības, bet arī dažādi apstākļi, kas ietekmē personu strādāšanu citā ES dalībvalstī. LV portāls skaidro, kādas tiesības ir paredzētas nodarbinātības jomā un kas darba meklētājiem būtu jāņem vērā pirms došanās uz citu ES valsti un tur atrodoties.
Attīstītas valsts prioritāte – augsti izglītoti iedzīvotāji. Vai tā ir arī Latvijas nākotne? (0)
Kopš 2008.gada ekonomiskā situācija un ar to saistītas reformas Latvijā ir turpinājušas atstāt negatīvu ietekmi uz vairākām Latvijai svarīgām nozarēm, kas lielā mērā nosaka Latvijas un tās iedzīvotāju labklājības stāvokli un attīstību. Lai arī pēdējos gados Latvija uzrāda pozitīvas tendences tās ekonomiskajos rādītājos, ne vienmēr tas ir noteicošais faktors par valsts attīstības līmeni kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgas valsts attīstībai ir vairāku nozaru, tostarp veselības, izglītības un zinātnes, funkcionāla un efektīva pastāvēšana. Valsts lielākā vērtība ir tās tauta, un no tās ir atkarīgs, kāds būs valsts attīstības modelis nākotnē. Valstij ir svarīgi, ka tās iedzīvotāji ir izglītoti un ar augstu kvalifikāciju – konkurētspējīgi gan vietējā, tā arī starptautiskajā darba tirgū. Šis rādītājs spēj nodrošināt valsts balansētu un veiksmīgu attīstību ilgtermiņā, kas tiešā veidā atstāj pozitīvu ietekmi uz citām svarīgām valsts nozarēm, ieskaitot ekonomiku, tautsaimniecību un labklājību. Līdz ar to valstī ir svarīgi attīstīt pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu, kas spētu nodrošināt un realizēt augsta līmeņa studiju programmas un apmācību gan jauniešiem, kas ir ieguvuši vidējo izglītību, gan tai iedzīvotāju daļai, kas vēlas papildināt savu akadēmisko izaugsmi.
Vai dzīve ārpus Latvijas nozīmē aizbraukšanu? (1)
Visi latvieši kā viens ir laimes meklētāji, un katrs latvietis kādreiz savā dzīvē kļūst par “Sprīdīti”. Protams, kā kurš: daži paceļo pa Latviju, daži pa Baltiju, citi pa Eiropu un daži sadūšojas, un aizceļo pat vēl tālāk.
Vai izglītības sistēma ārpus Latvijas strādā kā latviskumu nodrošinātājs? (0)
Latviešu izglītība ārzemēs gādā ne tikai par latviskumu nodrošināšanu, bet arī iepazīstina ar latviskumu dažādas tautības un etniskās kopienas visā pasaulē. Daudzi atzīst ideju par globālu Latviju. Ideja ir tāda, ka latviskums nav ierobežots savā dzimtajā valstī, bet ir izkaisīts pa visu pasauli caur tiem latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs.
Latvija pirms 90 gadiem  (0)
Svētdien, 7. oktobrī, apritēja 90 gadu kopš pirmajām Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām 1922. gadā.
Prezidenta Andra Bērziņa lielā alošanās (0)
Andris Bērziņš ir Latvijas latvietis. Un viņš domā, ka ir Latvijas latviešu prezidents.
Vēlētāju tiesības ierosināt referendumus pārmaiņu priekšā (0)
Latvijā tautas nobalsošanas ir rīkotas samērā bieži, taču lielākajā daļā gadījumu vēlētāji nav apstiprinājuši tautas nobalsošanā uzdoto jautājumu. Kopumā Latvijā tautas nobalsošanas ir rīkotas divpadsmit reizes. No 1922. līdz 1940.gadam notika četras un kopš 1993.gada ir notikušas astoņas tautas nobalsošanas. Vēlētāju iniciatīvas tiesības pēdējā pusgada laikā ir plaši apspriests temats, jo Saeimā bija atvērts likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, taču šā gada 21.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus Valsts prezidents neizsludināja un nodeva tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Likumprojekts ir pārstrādāts, un šā gada 26.jūlijā Saeima to skatīs atkārtoti.
lapas: 1 2 3 4 5 6  7 8 9 10 »»
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »