Trešdiena, 18. jūlijs. Vārda dienas: Rozālija, Roze; Rīt: Jautrīte, Kamila, Digna  
KARTE
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
Sekojiet Līdzi

   
Twitter

Latviešu (ne)skaistās tradīcijas un paradumi kā Jāņos, tā citos godos

iesūtīts: 2018.06.18 20:28
Šī nedēļas nogale, savijot notikumus iz latviešu vēstures lapām, kalpoja kā neviltots atgādinājums, ka brīvība, kā valsts un indivīda, tā arī vārda, ir ļoti trausla un ir jānovērtē, jo, lai cik viegli vai smagi gūta, tā var ātri zust.

Anglijas vidienē esošos Daugavas Vanagu fonda iekoptos “Straumēnus” jau trešo gadu pēc kārtas jūnija vidū (šogad no 15. līdz 17.jūnijam) apdziedāja un aplīgoja tūkstošiem latviešu Jāņa bērni, kuriem iespēju sanākt kopā mūsu tautai tik tradicionālajos svētkos, turklāt svešumā esot, deva “Bērzes Strazdu” uzņēmība, čaklums un nesavtība, kuri jau kārtējo gadu ziedoja savus svētkus, lai svētki būtu citiem. 

“Straumēni”, kuros savijas Latvijas un latviešu skaudrie likteņi, nebūtu tapuši, ja ne trimdā esošo latviešu uzņēmības un nesavtības, smagā un skaudrā darbā nopelnīto naudiņu liekot kopīgo ziedojumu traukā “mazās Latvijas” iekopšanā, proti, īpašuma nopirkšanā un pēc tam tā remontēšanā ar pašu spēkiem, te pavadot neskaitāmas nedēļas nogales smagi strādājot un pārvēršot neapdzīvoto un nolaisto muižu apdzīvojamā mājvietā Anglijā esošo latviešu kopīgajiem svētkiem un sanākšanām. Ar Daugavas Vanagu fonda rūpību šis īpašums joprojām pieder latviešiem un "Bērzes Strazdi" savukārt ar savām pūlēm to atkal iedzīvina ar vislielāko tautiešu kopā sanākšanu Lielbritānijā. Jāņu festivāls jau trešo gadu iezīmējas kā pateicības piemineklis tiem tautiešiem, ar kuru vaigu sviedriem un uzņēmību šis īpašums kļuva par latviešu kopīgajām mājām svešumā. Tamdēļ jo īpaši zīmīga bija festivāla piektdienas vakara programma, kad vispirms uzstājās leģendārā rokgrupa "Pērkons", kuras nepakļāvība padomju varai un jauno latviešu iedvesmošana alkām pēc brīvības bija tik pat leģendāra, kā viņu dziesmas, bet pēcāk uzstāšanās stafeti pārņēma folkloras grupa "Austrumkalns," kuras kodolu veido trešās paaudzes trimdas latvietes un kuras "Straumēnos" ir rūdījušas savu latvietību un latvisko piederību. 

“Bērzes Strazdu” Jāņu festivāls jau trešo gadu piedāvāja arī plašu kultūras programmu balstītu Līgo svētku paradumu un tradīciju apzināšanā daudzajās Līgo sētās un skaistajā lielkoncertā “Tā ziedēja Jāņu nakte” ar koru, deju kopu un fokloristu līdzdalību. Diemžēl līdzās šīm gadsimtu senajām tradīcijām dažos līgotājos virsroku ņēma jaunās – sociālo mediju vidē veidotas, kur, saticību un kopību Jāņu svinēšanā, aizēnoja kopīgas maltītes “baudīšana” un ēdienkārtē bija vienīgi viens mielasts – citi latvieši. Mielasts izraudzīts pēc īpašām pazīmēm – čakli, uzņēmīgi un nesavtīgi latvieši, ko gardi notiesā latviešu valodas nevērīgie lietotāji, kuru ikdienas pasauli savijis pasaules plašais tīmeklis sejas grāmatas ietvarā un kuru izsalkumu šķiet veicinājusi neveselīga deva skaudības un nenovīdības. Laikā, kad pasaulē norit neskaitāmas izmeklēšanas par mahinācijām sociālo mediju platformās, kur politisko uzvaru kaldināšanā izmantoti neētiski līdzekļi un pretlikumīgas metodes nevērīgo lietotāju maldināšanā, latvieši ar šī mielasta publisko baudīšanu rada lielisku “paradīzi” potenticālajiem svešu varu un zemju interneta troļļiem pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kur vēl vieglāk radīt nesaskaņas un sēt šaubas un neuzticību, kā piesēžoties pie šāda “mielasta galda”.

Tikmēr Aizvesto piemiņas dievkalpojums Londonā, kur baltiešu kopiena pulcējās 1941.gada 14.jūnija Sibīrijas deportēto atcerei, kārtējo reiz lika aizdomāties, cik šodienas latviešu jaunās paaudzes ir bijušas pasargātas no svešas varas necilvēcīgām pārestībām. Tamdēļ ir vērts atcerēties un cieņpilni izturēties pret dāvanām, kas dotas: dzimtenes valstisko brīvību, kas līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir sniegusi pārvietošanās brīvību, kā arī indivība un vārda brīvību katram Latvijas iedzīvotājam un pilsonim. Neviens cits tās nevar nosargāt kā mēs paši un “mielošanās” vienam ar otru kā svētku reizēs, tā arī ikdienā nav tas veids, kā novērtēt brīvību, ko deva Brīvības cīņu un Atmodas laika cīnītāji, kā Latvijā, tā arī trimdā. Nevērība pret tautu un savu valodu būtu šo smagā un ilgā cīņā gūto dāvanu zaimošana. Tamdēļ ir nenovērtējami, ka arī svešumā esot latviešiem tiek dota iespēja sanākt kopā tik tradicionālajos tautas svētkos un vienoties savu skaisto folkloras un Jāņu tradīciju kopšanā un cildināšanā.

 

Terēze Bogdanova


Foto: "Bērzes Strazdi" 

Tavs komentārs
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Reklāma
© 2018. All rigts reserved. Created by MB Studija »