Trešdiena, 16. augusts. Vārda dienas: Astra, Astrīda; Rīt: Vinets, Oļegs  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļi5.novadsKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Latgales kongresam 100: norise un pieņemtie lēmumi
iesūtīts: 2017.04.24 14:07 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Pirms 100 gadiem notikušajā Latgales kongresā Latgales latvieši lēma – latviešiem jāapvienojas Latvijas valstī un jāiegūst autonomija, esot Krievijā. Šis lēmums bija nozīmīgs turpmākajā ceļā uz neatkarīgu Latviju, jo 1917. gada pavasarī latvieši vēl nedomāja par savas valsts proklamēšanu.

1917. gada 9. un 10. maijā notikušajā Latgales kongresā latgalieši pateica, ka Vitebskas guberņā dzīvojošie latvieši ir daļa no latviešu tautas. Šādi lēmumi bija nepieciešami, jo vairāku gadsimtu garumā abas latviešu tautas daļas viena no otras bija administratīvi šķirtas. Kurzemes un Vidzemes guberņās dzīve ritēja citādi nekā Latgalē, kas bija daļa no Vitebskas guberņas. Reģionam bija izveidojušās vairākas īpatnības, par tām plašāk rakstīts iepriekš rakstā "Latgales kongresam 100: priekšvēsture".

Revolūcija paver ceļu pārmaiņām

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā sekoja politiskas un sociālas pārmaiņas. Revolūcija gāza imperatoru Nikolaju II no troņa, sekoja strauja Krievijas demokratizācija, tika atļauta politiskā, vārda un pulcēšanās brīvība. Pārmaiņas bija straujas, pastāvēja pārliecība, ka Krievijā attīstīsies demokrātija, boļševiku nākšanu pie varas neparedzēja. Radušies priekšnoteikumi bija labvēlīgi, lai īstenotos tautu pašnoteikšanās tiesības. Skanēja sauklis "Par brīvu Latviju brīvā Krievijā!". 1917. gada pavasarī nedz latgalieši, nedz pārējie latvieši vēl nerunāja par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu, bija doma par Latvijas autonomiju, tai paliekot Krievijas sastāvā.

Pēc Februāra revolūcijas, izmantojot jaunās brīvības, gāza vecās varas struktūras Krievijā un veidoja demokrātiskas pašpārvaldes institūcijas. Savus kongresus sasauca ne tikai Latgales, bet arī Vidzemes un Kurzemes guberņu latvieši.

Kongresu sāk organizēt Pēterpilī

Latgales kongresa organizēšana aizsākās tūlīt pēc Februāra revolūcijas. Organizatoriskos darbus uzņēmās politiski aktīvie latgalieši, Latgales nacionālās kustības dalībnieki. Sanāksmes sagatavošanās darbi notika Pēterpilī, jo tur pulcējās vairums sabiedriski aktīvo latgaliešu.

1917. gada 25. martā (pēc vecā stila 12. martā) grupa Pēterpilī dzīvojošo Latgales latviešu, kopā 66 personas, sanāca, lai apspriestu jautājumu par Latgales nākotni. Jau šajā sanāksmē latgalieši pieņēma lēmumu par nepieciešamību Latgalei apvienoties ar pārējiem latviešu novadiem. Par šādu soli nobalsoja arī Latgales kongresa delegāti.

"Latgales latviešu pieņemtais lēmums – apvienoties ar pārējiem latviešiem un iegūt Latvijas autonomiju – bruģēja ceļu vēlākai Latvijas neatkarībai."

Tomēr latgaliešu vidū nebija vienprātības par nepieciešamību apvienoties ar Baltijas guberņu latviešiem. Pēterpilī notikušajā sanāksmē sadūrās divi redzējumi par Latgales tālāko ceļu – latgaliešiem jāapvienojas ar pārējiem latviešiem, kuru aizstāvēja garīdznieks Francis Trasuns ar domubiedriem, un ideja par Latgales autonomiju Krievijā, par šādu virzienu iestājās inženieris Francis Kemps ar domubiedriem. Vairums sapulces dalībnieku nobalsoja par Trasuna ieceri – apvienoties ar Baltijas guberņu latviešiem, paliekot Krievijas sastāvā. Asa viedokļu apmaiņa par Latgales nākotni notika arī latgaliešu presē.

Uz sanāksmi delegāti pulcējās Rēzeknē

Latgales latviešu pārstāvju sapulci jeb Latgales kongresu nolēma sasaukt Rēzeknē 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī). Kongresā piedalījās 232 delegāti, balss tiesības bija tikai Latgales latviešiem. Par sanāksmes delegātiem kļuva Latgales draudžu un pagastu pārstāvji, latgaliešu biedrību, strēlnieku un koloniju pārstāvji.

Latgales mazākumtautību pārstāvjiem kongresā netika piešķirtas balsstiesības, bet viņi tika aicināti viesu statusā. Kopumā kongresā kā aicinātie viesi piedalījās 118 personas, starp tām bija arī vēlākais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics.

Liecības par Latgales kongresa norisi glabā tā laika prese un dalībnieku atmiņas, kuras pierakstītas vairākus gadus pēc notikuma. Kongresa protokoli nav saglabājušies, tostarp pieņemtā rezolūcija, ir pieejami tikai tās noraksti.

Kongresu aizvadīja emocionālā gaisotnē, Rēzeknē pulcējās gan apvienošanās idejas piekritēji, gan tās pretinieki, notika arī sadursmes un uzbrukumi. Kongresu ievadīja svinīgs dievkalpojums Rēzeknes katoļu baznīcā, pēc dievkalpojuma dziedāja vēlāko Latvijas himnu.

Gājienā no baznīcas līdz kongresa norises vietai, plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem ar lozungiem, cauri pilsētai devās tūkstošiem cilvēku.

Latgales kongresa pirmās dienas sanāksmi aizvadīja kinoteātra "Diana" telpās. Par kongresa vadītāju ievēlēja F. Trasunu, viņam bija lieli nopelni kongresa sasaukšanā. Arī pēc Latvijas proklamēšanas Trasuns aktīvi iesaistījās politikā un iestājās par Latgales un latgaliešu interesēm.

Sanāksme iesākās ar apsveikuma runām, tām sekoja delegātu referāti. Tāpat kā Pēterpilī martā notikušajā latgaliešu sanāksmē, arī kongresā Rēzeknē sadūrās divi redzējumi par Latgales un visas Latvijas nākotni. F. Kempa ideja paredzēja Latgales autonomiju Krievijas sastāvā, bet F. Trasuns iestājās par visu latviešu apdzīvoto teritoriju administratīvu apvienošanos Krievijas sastāvā. Kā jau iepriekš tika atzīmēts, par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu šajā laikā vēl nerunāja.

F. Kemps ar vairākiem domubiedriem pameta kongresu. Viņa aiziešanas iemesli skaidroti dažādi. Viena no versijām ir, ka viņam netika otru reizi dots vārds, viņš par to apvainojās un pameta kongresu. Kā aiziešanas iemesls minēts arī tas, ka F. Kempam un viņa atbalstītājiem nepatika, ka par sapulces vadītāju ievēlēja F. Trasunu, tāpēc sanāksmi pameta. Nesaskaņu rezultātā kongresu pameta 39 delegāti ar F. Kempu priekšgalā.

F. Kemps esot bijis arī pret mutisku vienošanos ar Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešiem un prasījis rakstveida līguma noslēgšanu, savukārt F. Trasuns neredzēja nepieciešamību šādam līgumam. Tiesa, gan nav īsti skaidrs, kā F. Kemps bija iztēlojies šo līgumu, kādiem tieši punktiem tajā vajadzēja būt un kam šis līgums būtu bijis jāparaksta.

Atmosfēra pie kinoteātra bija nokaitēta, vairāki delegāti piedzīvoja uzbrukumus un, baidīdamies par savu dzīvību, Rēzekni pameta. Kongresa darbību un galīgo lēmumu pieņemšanu pārcēla uz nākamo dienu, 10. maiju. Otrās dienas darbā nepiedalījās F. Kemps, viņa atbalstītāji un delegāti, kuri, baidīdamies par savu dzīvību, bija pametuši pilsētu. Vairāku delegātu nepiedalīšanās netraucēja pieņemt rezolūciju.

Pilns raksts

 Vineta Vilcāne, LV portāls. Pārpublicēts no LV portāla „Par likumu un valsti” 

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Latgales kongresa delegāti, kas 1917. gada 10. maijā pieņēma rezolūciju. Foto: Vladislava Lōča Latgaliešu rakstniecības muzejs
Rēzeknes Tirdzniecības skolas ēka, kurā 1917. gada 10. maijā (27. aprīlī) norisinājās Latgales kongresa otrā diena. Foto uzņemts 20. gs. 20. gados. Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs
 
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »