Trešdiena, 13. decembris. Vārda dienas: Lūcija, Veldze; Rīt: Auseklis, Gaisma  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasViedokļiKalendārsSkolasOrganizācijasSludinājumi 
Paldies, "Bērzes Strazdi", par lieliskajiem Jāņiem (0)
Jau otro gadu pēc kārtas Daugavas Vanagu fonda īpašums “Straumēni“ uz trim dienām kļuva par mazo Latviju Anglijas vidienē, kur “Bērzes Strazdi” pulcēja vairāk nekā trīs tūkstošus latviešu uz ikgadējām Jāņu svinībām. Šī lielā tautiešu pulcēšanās un Jāņu svinēšana vienkopus bija kā cieņas izrādīšana tiem trimdas latviešiem, ar kuru pūlēm “Straumēni” tapa un tika iekopti kā latviešu kopā sanākšanas un latviešu kultūras uzturēšanas vieta. Pirmkārt jau šī cieņa bija no svētku organizatoru “Bērzes Strazdu” puses, jo jau sesto gadu, bet otro gadu “Straumēnos”, viņi ziedo savus personīgos svētkus, lai radītu Jāņus tūkstošiem tautiešu.
Latgales kongresam 100: norise un pieņemtie lēmumi (0)
Pirms 100 gadiem notikušajā Latgales kongresā Latgales latvieši lēma – latviešiem jāapvienojas Latvijas valstī un jāiegūst autonomija, esot Krievijā. Šis lēmums bija nozīmīgs turpmākajā ceļā uz neatkarīgu Latviju, jo 1917. gada pavasarī latvieši vēl nedomāja par savas valsts proklamēšanu.
Ar mīlestību no Londonas. Manas #Brexit sajūtas (0)
Tas ir noticis. Briti ir runājuši un lēmums ir pieņemts. Brexit vairs nav tikai populistu ņemšanās, bet gan neizbēgama nākotne mums visiem.
Atzīt nodarīto, iespējams, ir svarīgāk par zaudējumu atlīdzināšanu (1)
Deportāciju sekas izjūtam vēl šodien, taču tās ir tikai daļa no padomju okupācijas režīma Latvijai nodarītā posta, pie kura aprēķināšanas naudas izteiksmē ķērušās visas trīs Baltijas valstis kopā, skaidro šo zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas locekle, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja RUTA PAZDERE.
Ojārs Kalniņš: darbu Latvijas labā nenožēloju ne brīdi (0)
„Bušs un Beikers baidījās, ka pārāk strauja radikālu notikumu attīstība Padomju Savienībā var novest pie tā, kas notika Dienvidslāvijā – pilsoņu kara, cīņas starp republikām un asinsizliešanas,” atceras Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, kādreizējais Latvijas vēstnieks ASV OJĀRS ĒRIKS KALNIŅŠ. Viņš cīņu par Latvijas neatkarību pagājušā gadsimta 80. gados sāka ar informatīvu darbību Atlantijas okeāna otrajā pusē.
Diasporu skolas ir balstītas uz entuziasmu (0)
„Ja latviešu jaunieši ārzemēs pazaudēs latviešu valodu, tad viņi paši būs zuduši Latvijai,” šādi februāra sākumā izteicās Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Gandrīz 2000 bērnu ārzemēs latviešu valodu apgūst nedēļas nogales skolās. Tomēr ir liela daļa bērnu un jauniešu, kas šīs skolas neapmeklē. Iemesli var būt dažādi, bet viens no tiem – diasporas skola atrodas pārāk tālu. Tāpēc Pasaules Brīvo latviešu apvienība ir izstrādājusi prototipu bezmaksas latviešu valodas tālmācības rīkam, kas tīmeklī varētu būt pieejams jau nākamgad. LV portāla intervijā ar ANTU SPUNDI, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes izpilddirektori, par plānoto rīku un izglītības iespējām diasporas latviešiem.
Ko der zināt, slēdzot laulības ārzemēs (0)
Latvijas valstspiederīgie, dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, ārvalstīs dibina ģimenes un reģistrē oficiāli savas attiecības, slēdzot laulību. Popularitāti iemantojuši arī tūrisma firmu piedāvātie pakalpojumi – kāzu ceremonijas eksotiskās pasaules vietās. Neskatoties uz to, vai laulība ārpus Latvijas slēgta ar Latvijas vai kādas citas valsts valstspiederīgo, personai ir pienākums par noslēgto laulību paziņot Latvijas iestādēm. Nepaziņošana nākotnē var radīt virkni problēmsituāciju ģimenes un mantojuma tiesību jomā. Kārtīgi jāapsver arī uzvārda maiņa kāzu dienā, jo, to nomainot, var rasties sarežģījumi ar atgriešanos Latvijā vai došanos uz citu valsti.
Savējais no laukiem (1)
Valsts prezidents ir ievēlēts un dažās dienās kļuvis mīļš un saprotams daudziem Latvijas iedzīvotājiem, jo, izrādās, ir sirsnīgs un izpalīdzīgs kaimiņš ar labu humora izjūtu. Jaunievēlētais prezidents arī neplāno dzīvot prezidentiem paredzētajā Jūrmalas rezidencē, bet grib palikt Ogres daudzdzīvokļu mājā – kaimiņi vēlīgi teic, ka pacietīšot apsardzes sagādātās neērtības. Tiesa gan, apsardze par tādu lēmumu nejūtas iepriecināta, jo tas ir sarežģīti un valsts kasei varētu izmaksāt dārgāk nekā Jūrmalas rezidencē vien dzīvojošs prezidents – pieņemšanām un svarīgām sarunām Jūrmala tomēr tikšot izmantota. Lai kā tur būtu ar Jūrmalas rezidenci, Raimonds Vējonis daudzu acīs jau ir kļuvis par savējo, par „lauku puisi”, kas pilsētā ticis uz augšu. Šķiet, neviens arī īpaši nešaubās, ka jaunievēlētais prezidents tiešām domā par valsts drošību un ir gatavs no sirds kalpot Latvijai. Tomēr atzinīgie vārdi par Vējoni ik pa laikam izskan arī tādā kā skumju ietvarā – varēja būt, bet nebij’... jo Egils Levits, kuru atbalstīja daudzi, lielāko tiesu inteliģences un radošo profesiju pārstāvji, netika ievēlēts.
Nākamajam prezidentam nebūs laika mācīties (0)
Diskusijas par Valsts prezidentu pieder pie Latvijas politikas mūžīgajām tēmām, kas īpaši aktuāla kļūst, tuvojoties valsts pirmās amatpersonas vēlēšanām. Kādam jābūt Latvijas prezidentam šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā un vai valsts galvas ievēlēšanas procedūras maiņa garantētu labāku rezultātu, tika spriests Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas organizētajā diskusijā „Par prezidenta institūciju Latvijā”.
Iebrukums nevar notikt pēkšņi (0)
Rietumvalstu politiķi, kuri līdz šim Baltijas bažas saistībā ar Krieviju uzskatīja par pārspīlētām, beidzot tiešām ir ieraudzījuši Krievijas patieso seju, sarunā par starptautisko drošību un Latvijas militārajām spējām skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors un kādreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis.
lapas: 1  2 3 4 5 6 7 8 9 10 »»
Sākums » Viedokļi
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »