Svētdiena, 24. septembris. Vārda dienas: Agris, Agrita; Rīt: Rodrigo, Rauls  
karte
Pieteikties jaunumiem
Meklēšana portālā
 
 
Sākums
Apgabali
Londona
Ziemeļi
Vidiene
Dienvidi
Der zināt
LNPL
Par mums
Sekojiet Līdzi
               
Twitter
ZiņasKalendārsOrganizācijasSludinājumi 
Latvijas Goda konsule Gernsijā saņem svētību darbam
iesūtīts: 2015.03.11 14:30 rakstīt redaktoram 
izdrukas versija 

Lilita Krūze jau š.g.15.janvārī tika apstiprināta Latvijas Goda konsules amatā Gērnsijas salā (Guernsey). Goda konsulāts oficiāli tiks atklāts pavasarī, klātesot gan Gērnsijas augstākajām amatpersonām, gan arī Latvijas vēstniekam Lielbritānijā Andrim Teikmanim.

15.februārī Lilita Krūze saņēma īpašu Dieva svētību šim darbam svētku dievkalpojumā Gernsijas Anglikāņu baznīcā, kur sprediķoja prāvests Andris Abakuks, bet svētības vārdus teica archibīskaps Elmārs E.Rozītis. Vietējais prāvests John Guille dievkalpojumā bija ielūdzis arī īpašos viesus no Gernsijas valdības: Bailiff Richard Collas un Kultūras un izklaides ministru Mike O Hara.

Interese par šo pasākumu bija arī vietējiem preses pārstāvjiem. Jau dienu pirms dievkalpojuma Lilita Krūze bija sniegusi interviju vietējā salas laikrakstā, un tās kontekstā laikrakstā bija ievietota fotogrāfija, kurā dokumentēts savarīgais notikums- Porvo sadarbības līguma parakstīšanā starp Latvijas Ev.Luterisko Baznīcu Ārpus Latvijas un Anglikāņu Baznīcu.

16.februāra rītā Lilita Krūze kopā ar Andri Abakuku un archibīskapu Elmāru E.Rozīti sniedza interviju Gernsijas Radio studijā.

Gērnsijas sala, kuras platības ( 78 kvadrātkilom.) un iedzīvotāju skaita ziņā (65.580) ir mazāka par Jelgavu, atrodas tā Lamanšā starp Angliju un Franciju. Formāli Gernsija atrodas zem britu “kroņa”, bet faktiski tā ir neatkarīga valsts, kura nav ES sastāvā.Gernsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Oficiālā valoda tur ir angļu valoda. Diemžēl, vietējā “Guernesiais” valoda praktiski tur ir izmirusi. To  prot tikai daži visvecākie salas iedzīvotāji. Pie Valsts valodas pieskaitāma arī franču valoda, taču aizvien biežāk Gernsijā dzirdama arī latviešu valoda.

Jau kopš 1991.gada, kad  Latvijas iedzīvotāji sāka doties īslaicīgi strādāt ārzemēs, lai atgrieztos Latvijā turīgāki, labākā sociālā pozīcijā, Gernsija bija viens no pirmajiem darba meklējumu mērķiem. Darbs ārzemēs piedāvāja nopelnīt vairāk un ātri, ko nepiedāvāja Latvijā.

Algas sākotnēji nebija lielas- tikai 3 mārciņas stundā. Darbā lauksaimniecībā aicināja galvenokārt stipras sievietes. Kopš 2010. gada Gernsijā minimālā alga ir 6 britu mārciņas stundā. Veikalos un aprūpes centros atalgojums ir uz pusi augstāks. Pēdējos gados Gernsijā strādā arī uzņēmēji un banku darbinieki,ziedu audzētāji, optisko instrumentu u.c. izstrādājumu ražotāji, tūrisma nozarē strādājošie u.c.

Tiek lēsts, ka šobrīd ziemas periodā Gernsijā strādā apm. 2000 Valsts piederīgo, bet vasarā- vairāk nekā 4000.

Tā kā Gernsija neatrodas Eiropas Ekonomiskajā zonā, uz to neattiecas regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Šā iemesla dēļ Līgums ar Gernsiju sociālās drošības jomā būtu ļoti nozīmīgs tur strādājošiem Latvijas pilsoņiem, kuri tur legāli strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sasniedzot pensionēšanās vecumu , viņi pēc atgriešanās Latvijā, saņemtu vecuma pensiju no Gernsijas.

 Vērojot Gernsijas pārticīgo ikdienu, tīrās, sakoptās ielas, arī reti kur vairs pasaulē sastopamo– dziļo drošības sajūtu, ko īpaši var baudīt bērni un jaunieši, sāku interesēties par iemesliem, kas viņiem nodrošinājis šo vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē.Vēl jo vairāk tādēļ, ka Gernsija, līdzīgi kā Latvija, savulaik cietusi no okupācijas jūga, par ko liecina, piem., ielu nosaukumi franču valodā u.c fakti.

“Atslēgu” šai labklājībai atradu unikālajā Gernsijas pieredzē, kur viņi izveidojuši paši  savu klasisko nacionālās ekonomikas sistēmu. Savu valūtu- Gernsijas mārciņu salas vadība emitē pati. Šī nauda ir brīva no procentiem, jo Gernsijā nav britu parauga centrālās bankas.

Šādu praksi Gernsija uzsāka pēc Napoleona kariem. Tolaik stāvoklis Gernsijā neatšķīrās no pašreizējās situācijas Latvijā- sala nopostīta, ceļi nolaisti, mazi valsts ienākumi, lieli valsts parādi. Gernsijā valdīja bezdarbs un nabadzība, tāpēc salas iedzīvotāji sāka strauji izbraukt uz citām valstīm.

Tieši šajā krīzes laikā Gernsijas valdība sāka gudri un enerģiski radikāli manīt esošo situāciju. Neiesaistot augļotājus- baņķierus un pat neprasot atļauju britu aizbildņiem, 1816. gadā tā emitēja valsts naudu 6000 mārciņu vērtībā. Šī suverēnā valūta bija brīva no parādiem un segums tai bija valsts autoritāte. 4000 mārciņas tika ieguldītas ceļu būvē u.c,bet pārējā summa bez procentiem tika aizdota citiem projektiem.  Šādā ceļā Gernsijas tautsaimniecība ātri atdzīvojās.

Līdz 1958. gadam šādā veidā un neizraisot nekādu inflāciju, Gernsijas valdība bija emitējusi 542 tūkstošus mārciņu. Salā darbojās arī privātas komercbankas, kuras aizdeva privātiem klientiem, bet pati valsts nekad neaizņēmās un neradīja parādus, kurus vajadzētu segt nodokļu maksātājiem.

Vienmēr, kad vajadzēja būvēt vai modernizēt sabiedrisko infrastruktūru, valdība emitēja naudu šo projektu finansēšanai.

Šāda finansēšanas kārtība ļāva ieviest vienkāršu nodokļu sistēmu. Gernsijā nav pievienotās vērtības vai apgrozījuma nodokļa, nav mantojuma nodokļa, kā arī kapitāla pieauguma un kapitāla pārvietošanas nodokļa.Visi strādājošie maksā vienādu 20% ienākuma nodokli. No 2008.gada visaugstāko uzņēmuma nodokļa likmi maksā zemes un nekustamā īpašuma īpašnieki. Tas Gernsiju pasargā no īpašumu spekulācijām un spekulāciju burbuļu uzpūšanas. Tas ir iemesls, kāpēc Gernsijai nav raksturīgas tās krīzes, kādas laiku pa laikam piedzīvo citas rietumu valstis.

Pašreiz Gernsijā bezdarbs ir -0,86%. 200 gadu laikā, kopš Gernsija sāka emitēt pati savu severēno naudu, tās apjoms pieaudzis 25 reizes, bet inflācija tur nav pieredzēta.

Pateicoties izdevīgajai nodokļu sistēmai, Gernsija kļuvusi par izdevīgu Ārzonu banku reģistrācijas vietu. Šo banku darbības rezultātā izveidojusies pārticība Gernsijas salā nav radusies uz salas iedzīvotāju rēķina. Ārzonu banku bizness, fondu pārvaldīšana un apdrošināšana Gernsijai sniedz apm. 32% ienākumu.

Gudras un saprātīgas pārvaldības piemērs mūsdienu “blefa kultūras”, “blefa ekonomikas” un “blefa ticības” kontekstā liek mums uz skarbajos jūras vējos rūdītajiem Gernsijas salas iedzīvotājiem paskatīties ar vēl jo dziļāku cieņu.

Jācer, ka Lilita Krūze spēs iekustināt nu jau gadiem ilgi no Latvijas attālinātos , pagurušos un daudzkārt vīlušos mūsu tautas brāļus un māsas.

Viņa būs viena no pirmajām, kura sāks Gernsijā organizēt lūgšanu grupas mūsu tautiešiem, kā arī jautājumu un atbilžu vakarus par cilvēka garīgās dzīves norisēm, pieaicinot šajās pārrunās arī prāvestu Andri Abakuku un viņa kundzi Rūtu.

Kandidējot archibīskapa amatam, prāvests neizvērsa absolūti nekādu priekšvēlēšanu kampaņu. Taču  viņš ir viens no visizglītotākajiem teologiem LELBāL. Turklāt ne tikai teorētiķis, bet arī cilvēks, kurš savā ikdienas dzīvē praktizē lūgšanas un konsekventi vadās pēc tiem kristīgās morāles principiem, kuri savu vērtību gadu tūkstošos nav zaudējuši. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņš Gernsijas salā ar tādu sirsnību tiek gaidīts.

Lilitai Krūzei šis atbalsts un stiprinājums ir nozīmīgs ne tikai kā Latvijas Goda konsulei, bet arī kā latviešu skoliņas “Cielaviņa” dibinātājai un latviešu sabiedriskās un garīgās dzīves kopējai.

Vera Rozīte


 
Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (0)
Apgabali » Dienvidi » Ziņas
Reklāma
 
© 2010. All rigts reserved.Created by MB Studija »